LIEPĀJAS BĀKA

Bāka atklāta 1868. gadā. Tolaik tā bijusi aprīkota ar 1. klases optisko aparatūru ar lēcu diametru ap 2 m[1]. Pirmā gaismas ierīce sastāvējusi no petrolejas lampas ar fokusējošām starmetēju lēcām uz rotējoša galda, un to darbinājis ar vinču uzvelkams pulksteņa mehānisms. 1914. gada novembrī vācu karakuģi apšaudīja Liepājas ostā esošos kuģus. Apšaudes laikā bākai trāpīja 16 šāviņi[2], sabojājot apšuvuma plāksnes un gaismas iekārtu. 1915. gada maijā bākā tika uzstādīta Berlīnes firmā "Jul Pintsch" ražotā gaismas iekārta. Tā sastāvēja no divām starmetēju lēcām (fokusa attālums 250 mm) uz rotējoša galda, kura centrā bija nekustīga 1000 W elektriskā spuldze. Iekārta rotējusi ar ātrumu 7,5 apgriezieni minūtē, raidot gaismas signālu ik pēc 4 s. Avārijas gadījumam rezervē bija petrolejas kvēlgaismas lampa. 1923-1925 bākas tornim atjaunoja 7 Pirmajā pasaules karā sašautās čuguna plāksnes (katra 2,3 x 1,5 m). 2. pasaules karā bāka nav cietusi. Pēckara gados rotējošais galds aizstāts ar nekustīgām koncentriskām lēcām, kuru fokusā regulāri iedegas elektriskā kvēlspuldze. 1996. gadā uzstādīta Somijā ražota gaismas iekārta. Līdz mūsdienām ēka ir saglabājusies bez būtiskām pārmaiņām.

Bāka atklāta 1868. gadā. Tolaik tā bijusi aprīkota ar 1. klases optisko aparatūru ar lēcu diametru ap 2 m[1]. Pirmā gaismas ierīce sastāvējusi no petrolejas lampas ar fokusējošām starmetēju lēcām uz rotējoša galda, un to darbinājis ar vinču uzvelkams pulksteņa mehānisms. 1914. gada novembrī vācu karakuģi apšaudīja Liepājas ostā esošos kuģus. Apšaudes laikā bākai trāpīja 16 šāviņi[2], sabojājot apšuvuma plāksnes un gaismas iekārtu. 1915. gada maijā bākā tika uzstādīta Berlīnes firmā "Jul Pintsch" ražotā gaismas iekārta. Tā sastāvēja no divām starmetēju lēcām (fokusa attālums 250 mm) uz rotējoša galda, kura centrā bija nekustīga 1000 W elektriskā spuldze. Iekārta rotējusi ar ātrumu 7,5 apgriezieni minūtē, raidot gaismas signālu ik pēc 4 s. Avārijas gadījumam rezervē bija petrolejas kvēlgaismas lampa. 1923-1925 bākas tornim atjaunoja 7 Pirmajā pasaules karā sašautās čuguna plāksnes (katra 2,3 x 1,5 m). 2. pasaules karā bāka nav cietusi. Pēckara gados rotējošais galds aizstāts ar nekustīgām koncentriskām lēcām, kuru fokusā regulāri iedegas elektriskā kvēlspuldze. 1996. gadā uzstādīta Somijā ražota gaismas iekārta. Līdz mūsdienām ēka ir saglabājusies bez būtiskām pārmaiņām.